rudenīgie paradīzes dārzi

+

RIJ MANUS PUTEKĻUS

lasu mīklainos iekšpagalmos

vai gaidi

asu mēli nolaizīt

tīru tikko dzimušu kā

jau atvērušos aciZ

+

viņu tur atrada pavasarī

nokusa sniegs

viņu toties pēc nedēļas

viņu pēc gada

pēc plūdiem dambim atvērās slūdžas

tas tev nav kaķēnu atrast

piecīti atrast

auskaru

māte cienā ar kafiju

cukuru palūgt kauns

smaržo milzu lillija virtuves ēnās

es viņam rīt aiznesīšu

viņam būtu palicis četrdesmit

+

es vienmēr atstāšu taukainu traipu

pārāk daudz siltuma izgaro

un ai kā tu proti raudāt tik rūgti

viņa ieslēpj azotē kā lauskās sasistu pudeli ko

iegrūst seja

ai kā tu proti raudāt viņa tik rūgti

klaudzini krūškurvī meklējot ko dzīvu

klaudzini dzenīt

+

tu mani nesazvaniji

es tev neatzvaniju

tu mani nesazvaniji

es tevi nesazvaniju

tagad vilcienā tavā nekad vairs

nesasniedzu gala pieturu

tu mani nesazvaniji

+

pavasaros palos

slūdžas atvērsies līdz pēdējai eņģei

es meklēšu pazaudēto māju

atslēgas

vārti uz veļu dzīrēm būs

vaļā

tur viņi mīļie pelnos

tur viņi pirms gala pieturas

izkāpušie

+

aizzīmogotie un rudenīgie paradīzes dārzi

miesas siltums un lauskas un

nervoza gaisma staciju uguņos

es bāra stūrī pie tālākā galdiņa

spoguļojos savā glāzē

svešie cilvēki nav vairs neiepazīti

svētki

visi viedie

kurlie

aizslēgtie

un es te ziedēšanai par vecu

aizšūta un paslepus elpojoša