Mūs vairs nevar izstāstīt



+




Baltā sāpe pāri ādai sadzeltai

Baltā sāpe pāri šai gaismai

Koku galotnēs pieturās starp krastiem

Baltā sāpe vai jūti mani

Stīga nospriegota plīst

Baltā sāpe acīs pavasara kaleidoskopi

Kā auksta roka uz pieres

 

+

Asinsvados vados pēc tava siltuma

Un tur viducī sāp viducī sāp

Tukšos pagalmos izkliegt tevi izelpot tevi

Izravēt tevi no sevis

Kā sērdi kā mugurkaulu

 

+

Mūs vairs nevar izstāstīt

Piezvani mammai un stundām ilgi klausulē klusē

Mūs vairs nevar izstāstīt

Iebaksta papīrā pirkstu netīra bērna rociņa

Visi rajona nervu gali nodrāzti nobrāzti jēli

Šo ziepju operu neviens vairs negrib klausīties radio ētera viļņos

Mūs vairs nevar aprakstīt

Birkas krīt nost

 

+

Sapīt pirkstus tevī

Lokos kā tīklos

Iestrēgt

Priekšnamā soļi atbalsojas lejā

Pirmajā stāvā tava roka

Atlaiž durvis

 

Atnāc pie manis un paliec pa nakti

Man tikai tavu elpu klausīties caur ledusskapja murrāšanu

 

Janīna

I

Tas bija pavasarī

Tu novilki gredzenu

Aizgāji gulēt uz dīvāna

 

II

Viņa negrib redzēt

Tur reiz bija acis un žoklis

Viņa negribi domāt

Rozītēs ielocīta miesa ar pētersīļa lapiņu

Viņa negribi domāt

Apskaujot tavus plecus

 

Puika izaugs bez tēva

 

III

Un tu ienāc istabā mīļā

Tūlīt te būs liesmas un asaras

Māte ir sarāvusies maza maziņa

Tēvs vairs neatceras sevi

Bērns kā upurjērs smaida

 

Un Tu izdejo sevi mīļā

Tikai izpostītu māju drupās

Tu spēj smaidīt

 

+

Meža takas zem kājām

Lapas kā trūdošas lapas

Smiltis pakavu starpā

Zirgu sprauslas un šūpojas krēpes

 

Kā jūs kravas kastē bēgāt bērni no Rīgas

Kā mājās ielauzās

Nošāva tēvu

Māti aizveda trimdā

 

Soļi pa meža takām

Mierīga silta rudens migla

 

Viss tik zeltains tik zeltains

Elpa dziļi krūtīs ievijas

 

Gaisma zirga viedajās acīs

 

+

Dzirkstošā grieķiete Marija smejas

Zini

Mums ir trīs pagātnes un trīs nākotnes

Bet Tu vēl esi jauna un skaista

Tev būs





Nav komentāru: