I
Asinis, piens
Trūdzemes asinis
zemās kā tumsa gaiteņos, kur
viena zilgana, liesa spuldzīte
viena zilgana, liesa spuldzīte
Nakts noklusē
Piens aiztek pār
vēderu tērcītē
siltā
siltā
Zeltaini saldais
piens un
miesa ar robežzīmēm
miesa ar robežzīmēm
Salāpītā miesa
II
Dēls, es nepieskaršos
ģitāras stīgām
tavās miera stundās
tavās miera stundās
Neizbiedēšu
tīmekļus istabas taisnajos stūros
Kaķis uz palodzes
vēro trūdošo
rudeni
rudeni
Tālumā ļaužu
pastaigas, miglaina upe
Miesa ir iezīmēta,
miesa ir norobežota –
līnijas tumšas, loki un dzīslas
līnijas tumšas, loki un dzīslas
III
Šī būs tava
bezmiega migla -
Neilona diegiem savīta kā tējassēnes cepuru cepure
Neilona diegiem savīta kā tējassēnes cepuru cepure
Esība uz melnā
cauruma virsmas,
bedrainais asfalts pagalmā
bedrainais asfalts pagalmā
Bērnībā gribas
dziedāt, lai visi klausās
Šķībi un svešā
valodā,
Neskaidrām zilbēm aizstājot vārdus
Neskaidrām zilbēm aizstājot vārdus
IV
Ar pūkšķīšiem
atsprākleniski uzzied
dzeltenās balzamīnes
uz tausti
dzeltenās balzamīnes
uz tausti
Mūsu bērns miegā
svaidās nosapņojot
ko gan mēs jūtam pirms pirmā elpas vilciena
ko gan mēs jūtam pirms pirmā elpas vilciena
Viņš
nenoglāstāms un nemodināms
Mutes nenoglāstāms un nemodināms
mazi piesūcekņi
mūs saslēdz ķēdē
