MAZI PIESŪCEKŅI


I
Asinis, piens
Trūdzemes asinis zemās kā tumsa gaiteņos, kur
viena zilgana, liesa spuldzīte
Nakts noklusē
Piens aiztek pār vēderu tērcītē
siltā
Zeltaini saldais piens un
miesa ar robežzīmēm
Salāpītā miesa
II
Dēls, es nepieskaršos ģitāras stīgām
tavās miera stundās
Neizbiedēšu tīmekļus istabas taisnajos stūros
Kaķis uz palodzes vēro trūdošo
rudeni
Tālumā ļaužu pastaigas, miglaina upe
Miesa ir iezīmēta, miesa ir norobežota –
līnijas tumšas, loki un dzīslas
III
Šī būs tava bezmiega migla -
Neilona diegiem savīta kā tējassēnes cepuru cepure
Esība uz melnā cauruma virsmas,
bedrainais asfalts pagalmā
Bērnībā gribas dziedāt, lai visi klausās
Šķībi un svešā valodā,
Neskaidrām zilbēm aizstājot vārdus
IV

Ar pūkšķīšiem atsprākleniski uzzied
dzeltenās balzamīnes
uz tausti
Mūsu bērns miegā svaidās nosapņojot
ko gan mēs jūtam pirms pirmā elpas vilciena
Viņš
nenoglāstāms un nemodināms
Mutes
mazi piesūcekņi
mūs saslēdz ķēdē