+
Baltā sāpe pāri
ādai sadzeltai
Baltā sāpe pāri
šai gaismai
Koku galotnēs
pieturās starp krastiem
Baltā sāpe vai
jūti mani
Stīga nospriegota
plīst
Baltā sāpe acīs
pavasara kaleidoskopi
Kā auksta roka uz
pieres
+
Asinsvados vados
pēc tava siltuma
Un tur viducī sāp
viducī sāp
Tukšos pagalmos
izkliegt tevi izelpot tevi
Izravēt tevi no
sevis
Kā sērdi kā mugurkaulu
+
Mūs vairs nevar
izstāstīt
Piezvani mammai
un stundām ilgi klausulē klusē
Mūs vairs nevar
izstāstīt
Iebaksta papīrā
pirkstu netīra bērna rociņa
Visi rajona nervu
gali nodrāzti nobrāzti jēli
Šo ziepju operu
neviens vairs negrib klausīties radio ētera viļņos
Mūs vairs nevar
aprakstīt
Birkas krīt nost
+
Sapīt pirkstus
tevī
Lokos kā tīklos
Iestrēgt
Priekšnamā soļi
atbalsojas lejā
Pirmajā stāvā
tava roka
Atlaiž durvis
Atnāc pie manis
un paliec pa nakti
Man tikai tavu
elpu klausīties caur ledusskapja murrāšanu
Janīna
I
Tas bija pavasarī
Tu novilki
gredzenu
Aizgāji gulēt uz
dīvāna
II
Viņa negrib
redzēt
Tur reiz bija
acis un žoklis
Viņa negribi
domāt
Rozītēs ielocīta miesa
ar pētersīļa lapiņu
Viņa negribi
domāt
Apskaujot tavus
plecus
Puika izaugs bez
tēva
III
Un tu ienāc
istabā mīļā
Tūlīt te būs
liesmas un asaras
Māte ir
sarāvusies maza maziņa
Tēvs vairs
neatceras sevi
Bērns kā upurjērs
smaida
Un Tu izdejo sevi
mīļā
Tikai izpostītu
māju drupās
Tu spēj smaidīt
+
Meža takas zem
kājām
Lapas kā trūdošas
lapas
Smiltis pakavu
starpā
Zirgu sprauslas
un šūpojas krēpes
Kā jūs kravas
kastē bēgāt bērni no Rīgas
Kā mājās ielauzās
Nošāva tēvu
Māti aizveda
trimdā
Soļi pa meža
takām
Mierīga silta
rudens migla
Viss tik zeltains
tik zeltains
Elpa dziļi krūtīs
ievijas
Gaisma zirga
viedajās acīs
+
Dzirkstošā
grieķiete Marija smejas
Zini
Mums ir trīs
pagātnes un trīs nākotnes
Bet Tu vēl esi
jauna un skaista
Tev būs
