+
RIJ MANUS PUTEKĻUS
lasu
mīklainos iekšpagalmos
vai
gaidi
asu
mēli nolaizīt
tīru
tikko dzimušu kā
jau
atvērušos aciZ
+
viņu
tur atrada pavasarī
nokusa
sniegs
viņu
toties pēc nedēļas
viņu
pēc gada
pēc
plūdiem dambim atvērās slūdžas
tas
tev nav kaķēnu atrast
piecīti
atrast
auskaru
māte
cienā ar kafiju
cukuru
palūgt kauns
smaržo
milzu lillija virtuves ēnās
es
viņam rīt aiznesīšu
viņam
būtu palicis četrdesmit
+
es
vienmēr atstāšu taukainu traipu
pārāk
daudz siltuma izgaro
un
ai kā tu proti raudāt tik rūgti
viņa
ieslēpj azotē kā lauskās sasistu pudeli ko
iegrūst
seja
ai
kā tu proti raudāt viņa tik rūgti
klaudzini
krūškurvī meklējot ko dzīvu
klaudzini
dzenīt
+
tu
mani nesazvaniji
es
tev neatzvaniju
tu
mani nesazvaniji
es
tevi nesazvaniju
tagad
vilcienā tavā nekad vairs
nesasniedzu
gala pieturu
tu
mani nesazvaniji
+
pavasaros
palos
slūdžas
atvērsies līdz pēdējai eņģei
es
meklēšu pazaudēto māju
atslēgas
vārti
uz veļu dzīrēm būs
vaļā
tur
viņi mīļie pelnos
tur
viņi pirms gala pieturas
izkāpušie
+
aizzīmogotie
un rudenīgie paradīzes dārzi
miesas
siltums un lauskas un
nervoza
gaisma staciju uguņos
es
bāra stūrī pie tālākā galdiņa
spoguļojos
savā glāzē
svešie
cilvēki nav vairs neiepazīti
svētki
visi
viedie
kurlie
aizslēgtie
un
es te ziedēšanai par vecu
aizšūta
un paslepus elpojoša