Marts

+

gaismu sasiešu mezglā un paslēpšu kabatā

+

trieciens kas pamodina no bezsvara

stāvokļa šķituma

ceļi pie zoda rokas pie potītēm

peldēsim cauri bezgaismas straumēm

nogrimt un iesakņoties

kaut kur pie dūņainās grunts

izaudzēt vēl pāris rokas

pārvilkt acis ar plēvi un melnām

dzelmainām acīm raudzīties

pēc sīkām zivīm un slīkoņiem jūraszālēm

sapņot un ieklausīties kā vaļējā

asinsritē pumpējas zaļgana

vizoša fosfora nokrāsas sula

+

tavās pavērtās lotosziedu plaukstās

aukstas dzīvsudraba asintiņas rit

loga rūtis aizsviedrē tu

atver logu te nav ko elpot

plaušās ir krūmiņi ar bumbuļu lapiņām

tumšuma pōza simtreiz pārkultā putra

gaļa ko maļ ar basģitāru un zāģi

guļ dīvānā klubkrēslā virtuvē brāļi

piepīpēts rīts pēdējā viskija pile un peļķe

alū mērcēti mati

puiši ko aizmirst

meitenes ko atcerēties

telefonautomāts un bruģis pie Depo

(kad kļūst skumji ierakstu Google tavu vārdu)

atzīstieties (!) veči kurš pievāca manas šķiltavas

+

esmu tā meitenīte no “Apļa”

kamēr tu guli es marinētajiem pirkstiem asiņojot

izsūtu neķītrus ē-pastus tavām draudzenēm

+

ir savilktas robežas aiz kurām zaudētie

draugi

mazliet tēlotu smīnu pretvējā spļaudās

sentēvs visiem mums Bruts

+

gribētu gulēt tik apņēmīgi kā kaķis

dunoša aiziešana

sanoša nepiedošana

princese pieprasa dzeju

izdeg mežs sarētojas izcirtumi

un gadu no gada

mēs runājam arvien mazāk

+

sačukstamies nepārprotami kā

mēmo acis un klusēšana

rokas kas glāstot sagrābsta vārdus

ziemā starpkrēslu periōdā

reizēm kad nelietoju tramvaju ieskatos

līdz mielēm pretīmnācēju acīs

tā sieviete raudāja

tas bērns pasmaidīja

to puisi es netrāpiju

tas večuks acīm kā lidlaukiem

uzlauza mākoņos strēli un izlija gaisma

+

aizzīmogotos vecpilsētas graustos

dīgst bērziņi

sazeļ nātrenes jūgenda balkonos

daba ir laba

un bezkaunīga

kā māca spalvainās kājas

augums kas negrib būt vijole

mute kā taure

nemelo tu pēc gaitas pazītu govi

tas kastanis mēteļa kabatā dīgs

Marts I

mēnessērdzīgu runču saskrāpētajos purnos

sarkanos lakādas zābaciņos

kailas miesas hektāros

rozēs orhidejās šampaniešos

dežūrtramvaju reisos

neatbildētos telefonzvanos

salkanos grāmatu ievados

Marts II

smagie acu plaksti kā orhideju taureņa spārni

violeti putekšņi un zaļa rožvabole sprādze

akvarelis uz zīda blūzītes apkakles

šķērssvītrota plīsuma švīka pār zeķbiksēm

tieši uz ceļa

krusto smilšu laikumu mitru

asinīs sūrstošu

pulksteņa tikšķim līdzīgā gaitā

tiek nokavēti pēdējie vilcieni

+

Kafija ir putaina vircas bedre

Manās vēsajās baltajās plaukstās

Sadziedas suņi un kaimiņsētas ledusskapis

Kristāla skudriņas skrienot pa radiatoriem

Mana zosāda visādi motori

Sadziedas kaijas pār zvejas ostu

Kaijas aiz loga un kaijas pilsētā

Klusām veļ kofeīns taciņu caur manu sirdi

Acu plakstiņi ceļas un šalko jūra

Kaut kur tur lejā pie ogļu pārkrautuvēm