tu nomazgā rokas ar ziepēm un siltu ūdeni

+

spēlēt spēles kuru noteikumiem nepiekrītu

tas esi tu

kas satur kopā šo spriedzi

te saulē var noreibt

un kas ja kāds sajauks šo spoguli ezera tumsā

+

tie vecpuiši ar mīļoto kaķi princesi

tie šķirteņi ar vecu suni

nekad neviena nav glāstus saņēmusi tā

+

saules ņirboņa pāri galvām

zeltīti katedrāļu kupoli

svētīta tā diena

mūsu pieskārieni

tu nomazgā rokas ar ziepēm un siltu ūdeni

svētīta tā diena

atveras tās ūdensrozes un reibušie pudeļu korķi

ieelpas uzzīmē trajektorijas pāri telpai

viņš bija man miesās kad kāpu baznīcas

tornī vērst acis pret rietošo sauli

svētīta vakara gaismā tā diena

+

neparedzēju lietus dienu pirms izžaut veļu uz balkona

un arī acis saulē spilgtā

kad debess ir pavērta

kā pāršķelts auglis pilot gar augšdelmiem sulu

Par rētām un lauztiem kauliem

+

Kad es vēl nebiju skūpstīta

Tevi notrieca

Uz gājēju pārejas

Gadu staigāji kruķos

Tagad mēs dejojam bāra pie salkanām roka baladēm

Dejojam ar alu elpā

Ceļā uz mājām

Tu dzēsi cigaretes uz delmiem

Es šķēlu sevi pa milimetriem

Tomēr rīta gaismā tu manā virtuvē

Gurdiem acu plakstiņiem

Plaukstās auklē krūzīti tejas

Stāsti par rētām un lauztiem kauliem

dieviete

+
Varbūt tā ir apsēstība ar miesas siltumu
Un no mūsu pirmā skūpsta smilšu pulkstenī sakustas graudiņi un virpuļojot ieslīd stikla piltuvē
Arvien ātrāk
Ir mudžeklis matu un roku un rīti ar kafiju puslitru krūzēs
Sniegpārslas aiz aprasojušā loga laižas lejā tik lēni
Klusums pār mūsu sasprēgājušām lūpām

shower sex is overrated

+
Manas meitenes rokas ir ūdensrozes
Manas meitenes skūpsti ir melnzemē izlijis piens
No ligzdas izkritis bezdelīgu mazulis sārtu muti

Manas meitenes mati lēnām laiž gaisa saknītes manos plecos

Manas meitenes soļi ir kaķa pēdiņu glāsti par bruģakmeņiem

Mūs vairs nevar izstāstīt

+

Baltā sāpe pāri ādai sadzeltai

Baltā sāpe pāri šai gaismai

Koku galotnēs pieturās starp krastiem

Baltā sāpe vai jūti mani

Stīga nospriegota plīst

Baltā sāpe acīs pavasara kaleidoskopi

Kā auksta roka uz pieres

 

+

Asinsvados vados pēc tava siltuma

Un tur viducī sāp viducī sāp

Tukšos pagalmos izkliegt tevi izelpot tevi

Izravēt tevi no sevis

Kā sērdi kā mugurkaulu

 

+

Mūs vairs nevar izstāstīt

Piezvani mammai un stundām ilgi klausulē klusē

Mūs vairs nevar izstāstīt

Iebaksta papīrā pirkstu netīra bērna rociņa

Visi rajona nervu gali nodrāzti nobrāzti jēli

Šo ziepju operu neviens vairs negrib klausīties radio ētera viļņos

Mūs vairs nevar aprakstīt

Birkas krīt nost

 

+

Sapīt pirkstus tevī

Lokos kā tīklos

Iestrēgt

Priekšnamā soļi atbalsojas lejā

Pirmajā stāvā tava roka

Atlaiž durvis

 

Atnāc pie manis un paliec pa nakti

Man tikai tavu elpu klausīties caur ledusskapja murrāšanu

 

Janīna

I

Tas bija pavasarī

Tu novilki gredzenu

Aizgāji gulēt uz dīvāna

 

II

Viņa negrib redzēt

Tur reiz bija acis un žoklis

Viņa negribi domāt

Rozītēs ielocīta miesa ar pētersīļa lapiņu

Viņa negribi domāt

Apskaujot tavus plecus

 

Puika izaugs bez tēva

 

III

Un tu ienāc istabā mīļā

Tūlīt te būs liesmas un asaras

Māte ir sarāvusies maza maziņa

Tēvs vairs neatceras sevi

Bērns kā upurjērs smaida

 

Un Tu izdejo sevi mīļā

Tikai izpostītu māju drupās

Tu spēj smaidīt

 

+

Meža takas zem kājām

Lapas kā trūdošas lapas

Smiltis pakavu starpā

Zirgu sprauslas un šūpojas krēpes

 

Kā jūs kravas kastē bēgāt bērni no Rīgas

Kā mājās ielauzās

Nošāva tēvu

Māti aizveda trimdā

 

Soļi pa meža takām

Mierīga silta rudens migla

 

Viss tik zeltains tik zeltains

Elpa dziļi krūtīs ievijas

 

Gaisma zirga viedajās acīs

 

+

Dzirkstošā grieķiete Marija smejas

Zini

Mums ir trīs pagātnes un trīs nākotnes

Bet Tu vēl esi jauna un skaista

Tev būs

rudenīgie paradīzes dārzi

+

RIJ MANUS PUTEKĻUS

lasu mīklainos iekšpagalmos

vai gaidi

asu mēli nolaizīt

tīru tikko dzimušu kā

jau atvērušos aciZ

+

viņu tur atrada pavasarī

nokusa sniegs

viņu toties pēc nedēļas

viņu pēc gada

pēc plūdiem dambim atvērās slūdžas

tas tev nav kaķēnu atrast

piecīti atrast

auskaru

māte cienā ar kafiju

cukuru palūgt kauns

smaržo milzu lillija virtuves ēnās

es viņam rīt aiznesīšu

viņam būtu palicis četrdesmit

+

es vienmēr atstāšu taukainu traipu

pārāk daudz siltuma izgaro

un ai kā tu proti raudāt tik rūgti

viņa ieslēpj azotē kā lauskās sasistu pudeli ko

iegrūst seja

ai kā tu proti raudāt viņa tik rūgti

klaudzini krūškurvī meklējot ko dzīvu

klaudzini dzenīt

+

tu mani nesazvaniji

es tev neatzvaniju

tu mani nesazvaniji

es tevi nesazvaniju

tagad vilcienā tavā nekad vairs

nesasniedzu gala pieturu

tu mani nesazvaniji

+

pavasaros palos

slūdžas atvērsies līdz pēdējai eņģei

es meklēšu pazaudēto māju

atslēgas

vārti uz veļu dzīrēm būs

vaļā

tur viņi mīļie pelnos

tur viņi pirms gala pieturas

izkāpušie

+

aizzīmogotie un rudenīgie paradīzes dārzi

miesas siltums un lauskas un

nervoza gaisma staciju uguņos

es bāra stūrī pie tālākā galdiņa

spoguļojos savā glāzē

svešie cilvēki nav vairs neiepazīti

svētki

visi viedie

kurlie

aizslēgtie

un es te ziedēšanai par vecu

aizšūta un paslepus elpojoša

MAZI PIESŪCEKŅI

I

Asinis, piens

Trūdzemes asinis zemās kā tumsa gaiteņos, kur
viena zilgana, liesa spuldzīte

Nakts noklusē

Piens aiztek pār vēderu tērcītē
siltā

Zeltaini saldais piens un
miesa ar robežzīmēm

Salāpītā miesa

II

Dēls, es nepieskaršos ģitāras stīgām
tavās miera stundās

Neizbiedēšu tīmekļus istabas taisnajos stūros

Kaķis uz palodzes vēro trūdošo
rudeni

Tālumā ļaužu pastaigas, miglaina upe

Miesa ir iezīmēta, miesa ir norobežota –
līnijas tumšas, loki un dzīslas

III

Šī būs tava bezmiega migla -
Neilona diegiem savīta kā tējassēnes cepuru cepure

Esība uz melnā cauruma virsmas,
bedrainais asfalts pagalmā

Bērnībā gribas dziedāt, lai visi klausās

Šķībi un svešā valodā,
Neskaidrām zilbēm aizstājot vārdus

IV

Ar pūkšķīšiem atsprākleniski uzzied
dzeltenās balzamīnes
uz tausti

Mūsu bērns miegā svaidās nosapņojot
ko gan mēs jūtam pirms pirmā elpas vilciena

Viņš
nenoglāstāms un nemodināms

Mutes
mazi piesūcekņi
mūs saslēdz ķēdē