+
tu esi basa stīga neredzama
un basa maziņa pa zāli
tu esi kaķa šūpulis
+
tas ir tik neticami
kā tavs mugurkauls izliecas
lokā ap sauli
acu vižņi āda mežonīgi karstā
šorīt tavu augšāmcelšanos
vēroju vienīgi es un kaijas
kas nesaprot
sniegpulkstenītes vēl tikai sapņo
par pacelšanos
karogu masti vējā cenšas izlūgties
savu pacelšanos
tik vien tu izslējies
vēl neatvērtajā rītausmā
vēl neizlijušajā gaismā
+
rītausmā tavā zvaigznē ceriņi violeti koraļļu pirkstiņi
skropstu un vijoļu sašvīkāts gaiss
mēs atnāksim pa vienu gaišu staru
aiziesim pa dūmu strēli
zemei mūsu nepietrūks
un visdīvainākā sastapšanās būs vien nosapņotās krāsas
un atmiņās aijātā mūzika dzisušos pirkstos
+
kad ir tušas plūdlīnijas zvīņainas rokas
trūkstošas stīgas iesāņus mati pār acīm
tu smīni
drēgns bruģis un lapotnē šalkas
[rakstīt]
to pašu
kopš padsmitiem kopš
neatgriežamiem žetonvakariem kopš
pinnēm
un ar es
vairs negribu
negribu
neatgriežamo šonakt un šeit
+
neatceros kad solījos būt
tavs visdīvainākais cirka zvēriņš
tavs saitītē vadāmais tautām rādāmais
viss ir tik sajucis
gaisma plūst no neatpazītiem kausiem
un tevī un manī ir bābele
vientuļnieku celles un nospriegoti vadi
kuros šķietami dzīvojam
[ir]
telegrāfa kods un morzes ābece
kurā caur viltus signāliem izsit
skaidru kā akmenī cirstu sos
[nav]
tumšu kā miegs egļu mežu
un saules
kas nededzina
[varbūt]
šī ir vien dunoņa
aizritot pēdējiem
smilšu pulksteņa graudiem
+
tonakt es negulēju
vārdu adatiņas pēdās lauskiņas
visās rētās kas vaļā vaļā kā acu plaksti
+
Tikmēr matu krāsa pil pa pleciem
Āda pāraug pelēkām dzīsliņām vizošām taciņām
Zini vecmāmiņai Sēlijā bija balts plastmasas pulkstenis
Tikšķoši dunoši tas biedēja zemesvēzīti
Un arī tolaik es nelabprāt gulēju
Slapjiem matiem
Pusnaktī zemenes ar pienu
Pazuda elektrība bet bija mirdzošā
Vasaras debess un sanošie sienāži
Dzirnakmens bēniņos
Maziņa baskāje es
+
ziema ir pārāk ilga kā jau ik gadu
sapņos man parīzes katakombas
un elpojoša elpojoša tā krēsla
ķēmi ērmi un vampīra vizošie zobi
visi mēs maziņi bijām reiz lieli
un es loku tavu vārdu [ai galotnīte koksnainā]
sakne gallos un ķeltos
stumbrs bez zariem
+
banāli klepojot diloņa asinis banāli elpojot
un nodrāzti kā šķībi krusti grāvjos žīdu kapi
krustdūrienā kanāli uz delmiem un publika
izsvilpj asini skatuves dēļos
un izdilstam saulgriežos drūpošos iežos kā
raupjie papēži potīšu trauslums un ceļš
+
čirkstoši paipalu olu raibuma akmentiņi
varbūt dīgs metāla ziedi lausku lapām
varbūt pūķi šķilsies
piešķils uguni zālei un niedrēm kāpās
nezinu patiesāk redz, kad ir tuvu vai tālu
miglā apveidi degungals smiltē
graboši čirkstoši aizput tai saulē
un lai cik tas banāli vilnis nolaiza
atstātās pēdas
un taureņi izlok tās sausas
+
Kas būsi tu klintāju iekarotāja ar
Pērnajām lapām un zāli pie zolēm
Kas būsi tu kapu mirte vērptā
Klimsti pa tumsieni pazarēs pievarēs rudeņu
Saltums un aiztreji mēneši mazi un
Apaļi augšā pa kreisi
Gludena dusēsi elpojot trūdošo lapu
Ābolu zīļu un salduma samagonu no
Lāmām un briežu aspirīnu
Vēl tikai mazliet un tās vēnas ir
Brūkleņu saknītes baltas
Vēl tikai mazliet
+
antracīta velves rasojas kaiju un albatrosu
spārnu platumā
gaiss ir atplēsts vaļā zeltaini zaļi
pavedieni un spelte
lāses nogaida pie aizzīmogotas takas pie
mīnu poligona un pie betona katakombām
partizāns valgums atnāk no mežiem un
putekļiem paprasa dzert
katarakta vai ziedoņa atnākšana ar klusinātāju
jūrjai dūņu kreveles dzīst
+
satrūdēs sakne mitrumā aļģe pārvilks ar tīklu
šo un citus podiņu augus
zaļais bezkrāsas zirneklis asinssūcējs
izdils apavi sadīgs pierē un acu kaktiņos grumbas
sarausimies mazi maziņi
tikmēr draugu ausis aizaugs baltiem vadiem
viņi sapīsies satīsies aiztīsies londonās un
amsterdamās
lidlaukā ziedēs pienenes
septiņgadīgie uzprasīs dūmu un lamāsies internacionāli
un kamēr man pakausī elpos austra skujiņa
es nepabeigšu šo dzejoli
