bezmiegs

+

ielieku krustpunktu punktu un

velku staru taisni mediānu

telpiskas līnijas plaknes ceļ spārnus

virina plaušas

virpuļo paralēlskaldņi lēkā ļepato

trapeces

zilas un sarkanas līnijas krustojas bezgalībā

klades malā vien pagūstu iezīmēt

cilvēciņu

manā shēmā viņš ir tas kas

cenšas saprast kur še Dievs

+

nezko kuģa kapteinis

nezinu tankeris lihteris eskadra armāda

visāda tāda

svešvārdu kombinācija

nez no kurienes importē vēlmes un naidu

kas nav mūsu bet dēstīts

vārdi sapinas papīrs uzbudina tik balts

tinte šļācas vijas lodā un šņāc

plusiņi mīnusiņi cipariņi

no augšas mūs vēro

kāds

+

atmiņas pazemo gluži kā

triks kam nu redzi visas

aukliņas dubultos dibenus spoguļus

izšautu petaržu šķēpeles peļķē

jaunie visādie

+ + +

jā man patīk 3 vai 7 zvaigznes ko

redzu pa logu un baisā sajūta kad

tumsā braucot caur mežu no ēnām

iznirst koki

atceries toziem mašīna apmeta kūleni iebrauca

grāvī mēs ilgi

stāvējām putenī gaidot

kādu ar trosi

kūlenis bija ledus deja

uz asfalta nekaisa

ne sāli ne pelnus ne smiltis

cik poētiska ir tumsa atstarotāji

dzērums un automašīnu starmeši

stopojot izmisums garšo

mazliet pēc prostitūcijas

varbūt tā ir kā ieslīdēšana pārāk

daudzu svešu cilvēku apziņā tā

vērošana līdzbraukšana dvēseļu

spiegošana tik tās dvēseles pašas

dodas rokā un atveras kā

mimozu ziedi un neviens

cits kā vien svešinieks nedrīkst

tās atvērt

+ + +

kad lakstīgalas izvelk mačetes un pārtop lijās

kad apskāviens spļāviens un zeķe uzberž asini nevis silda

atceries tumsu plakstiņu iekšpusē atceries

kam tā tik ļoti līdzinās

jāsaceļ somas plecos

tik vien kā balts ceļš

+ + +

eņģeļkrāsas pērlītes sarindojas uz viņa

putekļainās pieres izgaro izbalo sāļi svelmainas

viss top mērīts gados latos kilogramos un piebildēs

aplausi spļāvieni dunkas

kāds ruporā kliedz lai klusēju nē

bet kas ja es esmu cilvēks rupors [?]

acis spogulis galva prizma

pirksti mazuliet ložmetējs klabinot zobus

godīgs kā suns

+ + +

kautkas ko dara azbesta mākoņi pamalē

kautkas ko mašīnu izpūtēji nesaprot

māmiņ es laikam neprotu dzīvot

vijīgi zari debesis turot sīc

tumši un neseni

+

tad lai nu tumsa izlemj

kam palikt kam būt kam

dzīvot kam just

mēs pa notekām aiztekam

zvejostas jūras vējš

baltas smiltis un sāļš

tu melnā mētelī gar horizontu

+

bālgani krusķiki
atķeksēts svarīgākais un dzēsts
sagaršot apsūnojušas karabāzes
kaut ko mēļu
nu tā
ar samtaini stīvu mēli
kā muskatriekstu pārkodušam
pēc gadiem tu atnāksi
sapīsies tējas garaiņos
paklupsi
mati tev smaržos pēc Nero
dadžu pilnās spalvas
bet suns jau būs beigts

+

pankroks
uz nagiem melna aplupusi laka
piemini
piemini naktsmiglas un lētu vīnu
piemini zvaigznes zaļganas tālas
tuvu sarkanu smēķa oglīti
piemini miklu bruģi rītausmas putnus
kad tev bija zaļi mati
putenī ēdām saldējumu
piemini ideoloģijas un spļaušanu
trīsakordniekus un dzeju uz ateju sienām
piemini apdrāztās kedas un džinsenes
taukainos matus un mūžīgās ādenes
piemini

+
rēgainība un tiltainība
smilšainība
tā ka klusējot zobi čirkst

pulksteņi izliec čūskviju ceļu lejup uz
tumsu

kaut kur brūkleņmētru
atblāzmas acis un
viegla migliņa
viegla migliņa
karsta oglīte siltas plaukstas

+

viss tik sīka tintes straume

asiņo asaro struto un tinto

aprakstās sienas un aprakstās

āda un elpa un noziegumi

2003.gada dzejoļi

+

atāķē krūšturi

izplet man spārnus

inkrustē manas vēnas

neticas kā vēl pil pa pirkstiem

pa zaru zariņiem sarkani saldi sāpīgi

straume plūzdama neaizplūzdama neieplūzdama

nesasniegdama tevi

vēnās maziņi feniksi ķērkā

vicina spārneļus

bola acis šai sarkanā

sarkanā brīnumā

straume ir dzīva

mutuļo skrienot uz tevi

zemādas pulsācijas

vien nenotikusi klauvēšana pie tevis

ar kāju dūri plecu pieri

izsaucienu

čukstiem un sabrukumu

+

spoguļo lauskās pelēkās acis

un tu man uzdāvini gulbi

azotē sildāmu gaistošo

ieelpas spārniem izelpas dūnām

sakļauj spārnus un izgaro tas tev pie krūtīm

ar kreiso lāpstiņu jūtu tavu

sirdi dunam

miglasgulbji pār ezeru slīd

mēs te gulbēnus sildām


+

nenovēršami

pirksti nejūtīgi

vēnu tīkls pulsē zem bruģa

pilsētai salst

sasalst vanagi baloži

gulbji lidojumā

sašķīst ledus sarkanās lauskās un

iedziedas eņģeļu statujas apdauzītās

tumši nepielūdzami elki

karstas sūrstošas acis sausas rīkles

ziniet kurlmēms ir dievs

ķeceri pašsadedzinās

+

zilas dienas bez saules

ledus spīguļi zvirbuļa spārnā

pieplakt rudam mūrim

aizmigt

piesūkties sarmas apvilktam akmenim

aizmigt

vibrēt izdalot siltu tvaiku

sasprēgājušām lūpām

audzēt lāstekas skropstās

nosapņot mūžību

miniatūrā dzeja

06.09.2003.

naktī kapličā

sveču un

zvaigžņu

apspīdēta

tempju vīnu un

esmu lielas

atklāsmes

gaidās kas nāk

caur bailēm no

aizmirstības un

nekas cits

nebiedē mani

saltajā

mēnesnīcā

vienīgā gaisma

iedegtā liesma

uz kapličas

kāpnēm un

saprāts ir ļoti

tālas

zvaigznes

vārgais

atspulgs

caurskrienot

ēnas

dūņkrāsas

lapotnēs

+

mirušas dūjas

vēzē bezbalsta

spārnus

neesošās brīvēs

nebūtības

krustvelvju

pazemē pie

pīšļiem kur zaļā

gaismā kur zaļā

gaismā elfi dejo

pieskaroties

tavām lūpām


+

apvāršņi rūc kā

ugunskurs sildot

kraukļus bezlapu

ozolos kas dzied

mēļas pērkondainas

krustnešu bendēm

saldkaislē

nodrebot zemei

un rūsošai dzelzij

purvainē

+

tikai drupas un

driskaini vapeņi

rūsē zobeni asiņu

renēm un mēs tik

vareni, ai vareni

neprāta smiekli

dun pār apvārsni

un mēs tik

vientuļi, vientuļi

drupās stāvam

+

plaukstā

iegrebtas rūnas

kas stāsta par

iekšējo jūru un

vējiem virs tās

kuri visu sapluinī

un tevi aizgaiņā

tālē kur krēsla

dzied ka nav

lemts būt tādiem

kā mēs


šūnakmeņi aug tumsā

+

caur tevi dzīslošana

trīšoša stīgošana

šūnakmeņi aug tumsā caur mirkļiem

sandalkoka dūmi un tavas pīpes pelni

apskāvienā

Tā smarža ir viena

un tu murrā stāstot ka zvērs

esi mokot ģitāras un citu

dvēseļu stīgas

šais elpojošajās

trīsās caur nakti šo

ar samta klusumu aizīmogoto

tiltainība

+

rēgainība un tiltainība
smilšainība
tā ka klusējot zobi čirkst

pulksteņi izliec čūskviju ceļu lejup uz
tumsu

kaut kur brūkleņmētru
atblāzmas acis un
viegla migliņa
viegla migliņa
karsta oglīte siltas plaukstas