rudenīgie paradīzes dārzi

+
RIJ MANUS PUTEKĻUS
lasu mīklainos iekšpagalmos

vai gaidi
asu mēli nolaizīt
tīru tikko dzimušu kā
jau atvērušos aciZ

+
viņu tur atrada pavasarī
nokusa sniegs

viņu toties pēc nedēļas

viņu pēc gada

pēc plūdiem dambim atvērās slūdžas

tas tev nav kaķēnu atrast
piecīti atrast
auskaru

māte cienā ar kafiju
cukuru palūgt kauns

smaržo milzu lillija virtuves ēnās

es viņam rīt aiznesīšu
viņam būtu palicis četrdesmit

+
es vienmēr atstāšu taukainu traipu
pārāk daudz siltuma izgaro

un ai kā tu proti raudāt tik rūgti
viņa ieslēpj azotē kā lauskās sasistu pudeli ko
iegrūst seja

ai kā tu proti raudāt viņa tik rūgti

klaudzini krūškurvī meklējot ko dzīvu
klaudzini dzenīt

+
tu mani nesazvaniji
es tev neatzvaniju

tu mani nesazvaniji
es tevi nesazvaniju

tagad vilcienā tavā nekad vairs
nesasniedzu gala pieturu

tu mani nesazvaniji

+
pavasaros palos
slūdžas atvērsies līdz pēdējai eņģei

es meklēšu pazaudēto māju
atslēgas
vārti uz veļu dzīrēm būs
vaļā

tur viņi mīļie pelnos
tur viņi pirms gala pieturas
izkāpušie

+
aizzīmogotie un rudenīgie paradīzes dārzi
miesas siltums un lauskas un
nervoza gaisma staciju uguņos

es bāra stūrī pie tālākā galdiņa
spoguļojos savā glāzē

svešie cilvēki nav vairs neiepazīti
svētki

visi viedie
kurlie
aizslēgtie

un es te ziedēšanai par vecu

aizšūta un paslepus elpojoša

1 komentārs:

kaspars teica...

Skaisti un asprātīgi!