basa stīga

+

tu esi basa stīga neredzama

un basa maziņa pa zāli

tu esi kaķa šūpulis

+

tas ir tik neticami

kā tavs mugurkauls izliecas

lokā ap sauli

acu vižņi āda mežonīgi karstā


šorīt tavu augšāmcelšanos

vēroju vienīgi es un kaijas

kas nesaprot

sniegpulkstenītes vēl tikai sapņo

par pacelšanos

karogu masti vējā cenšas izlūgties

savu pacelšanos

tik vien tu izslējies

vēl neatvērtajā rītausmā

vēl neizlijušajā gaismā

+

rītausmā tavā zvaigznē ceriņi violeti koraļļu pirkstiņi

skropstu un vijoļu sašvīkāts gaiss

mēs atnāksim pa vienu gaišu staru

aiziesim pa dūmu strēli

zemei mūsu nepietrūks

un visdīvainākā sastapšanās būs vien nosapņotās krāsas

un atmiņās aijātā mūzika dzisušos pirkstos

+

kad ir tušas plūdlīnijas zvīņainas rokas

trūkstošas stīgas iesāņus mati pār acīm

tu smīni

drēgns bruģis un lapotnē šalkas

[rakstīt]

to pašu

kopš padsmitiem kopš

neatgriežamiem žetonvakariem kopš

pinnēm

un ar es

vairs negribu

negribu

neatgriežamo šonakt un šeit

+

neatceros kad solījos būt

tavs visdīvainākais cirka zvēriņš

tavs saitītē vadāmais tautām rādāmais

viss ir tik sajucis

gaisma plūst no neatpazītiem kausiem

un tevī un manī ir bābele

vientuļnieku celles un nospriegoti vadi

kuros šķietami dzīvojam

[ir]

telegrāfa kods un morzes ābece

kurā caur viltus signāliem izsit

skaidru kā akmenī cirstu sos

[nav]

tumšu kā miegs egļu mežu

un saules

kas nededzina

[varbūt]

šī ir vien dunoņa

aizritot pēdējiem

smilšu pulksteņa graudiem

+

tonakt es negulēju

vārdu adatiņas pēdās lauskiņas

visās rētās kas vaļā vaļā kā acu plaksti

+

Tikmēr matu krāsa pil pa pleciem

Āda pāraug pelēkām dzīsliņām vizošām taciņām

Zini vecmāmiņai Sēlijā bija balts plastmasas pulkstenis

Tikšķoši dunoši tas biedēja zemesvēzīti

Un arī tolaik es nelabprāt gulēju

Slapjiem matiem

Pusnaktī zemenes ar pienu

Pazuda elektrība bet bija mirdzošā

Vasaras debess un sanošie sienāži

Dzirnakmens bēniņos

Maziņa baskāje es

+

ziema ir pārāk ilga kā jau ik gadu

sapņos man parīzes katakombas

un elpojoša elpojoša tā krēsla

ķēmi ērmi un vampīra vizošie zobi

visi mēs maziņi bijām reiz lieli

un es loku tavu vārdu [ai galotnīte koksnainā]

sakne gallos un ķeltos

stumbrs bez zariem

+

banāli klepojot diloņa asinis banāli elpojot

un nodrāzti kā šķībi krusti grāvjos žīdu kapi

krustdūrienā kanāli uz delmiem un publika

izsvilpj asini skatuves dēļos

un izdilstam saulgriežos drūpošos iežos kā

raupjie papēži potīšu trauslums un ceļš

+

čirkstoši paipalu olu raibuma akmentiņi

varbūt dīgs metāla ziedi lausku lapām

varbūt pūķi šķilsies

piešķils uguni zālei un niedrēm kāpās

nezinu patiesāk redz, kad ir tuvu vai tālu

miglā apveidi degungals smiltē

graboši čirkstoši aizput tai saulē

un lai cik tas banāli vilnis nolaiza

atstātās pēdas

un taureņi izlok tās sausas

+

Kas būsi tu klintāju iekarotāja ar

Pērnajām lapām un zāli pie zolēm

Kas būsi tu kapu mirte vērptā

Klimsti pa tumsieni pazarēs pievarēs rudeņu

Saltums un aiztreji mēneši mazi un

Apaļi augšā pa kreisi

Gludena dusēsi elpojot trūdošo lapu

Ābolu zīļu un salduma samagonu no

Lāmām un briežu aspirīnu

Vēl tikai mazliet un tās vēnas ir

Brūkleņu saknītes baltas

Vēl tikai mazliet

+

antracīta velves rasojas kaiju un albatrosu

spārnu platumā

gaiss ir atplēsts vaļā zeltaini zaļi

pavedieni un spelte

lāses nogaida pie aizzīmogotas takas pie

mīnu poligona un pie betona katakombām

partizāns valgums atnāk no mežiem un

putekļiem paprasa dzert

katarakta vai ziedoņa atnākšana ar klusinātāju

jūrjai dūņu kreveles dzīst

+

satrūdēs sakne mitrumā aļģe pārvilks ar tīklu

šo un citus podiņu augus

zaļais bezkrāsas zirneklis asinssūcējs

izdils apavi sadīgs pierē un acu kaktiņos grumbas

sarausimies mazi maziņi

tikmēr draugu ausis aizaugs baltiem vadiem

viņi sapīsies satīsies aiztīsies londonās un

amsterdamās

lidlaukā ziedēs pienenes

septiņgadīgie uzprasīs dūmu un lamāsies internacionāli

un kamēr man pakausī elpos austra skujiņa

es nepabeigšu šo dzejoli

1 komentārs:

Anonīms teica...

Labs sakums