2003.gada dzejoļi

+

atāķē krūšturi

izplet man spārnus

inkrustē manas vēnas

neticas kā vēl pil pa pirkstiem

pa zaru zariņiem sarkani saldi sāpīgi

straume plūzdama neaizplūzdama neieplūzdama

nesasniegdama tevi

vēnās maziņi feniksi ķērkā

vicina spārneļus

bola acis šai sarkanā

sarkanā brīnumā

straume ir dzīva

mutuļo skrienot uz tevi

zemādas pulsācijas

vien nenotikusi klauvēšana pie tevis

ar kāju dūri plecu pieri

izsaucienu

čukstiem un sabrukumu

+

spoguļo lauskās pelēkās acis

un tu man uzdāvini gulbi

azotē sildāmu gaistošo

ieelpas spārniem izelpas dūnām

sakļauj spārnus un izgaro tas tev pie krūtīm

ar kreiso lāpstiņu jūtu tavu

sirdi dunam

miglasgulbji pār ezeru slīd

mēs te gulbēnus sildām


+

nenovēršami

pirksti nejūtīgi

vēnu tīkls pulsē zem bruģa

pilsētai salst

sasalst vanagi baloži

gulbji lidojumā

sašķīst ledus sarkanās lauskās un

iedziedas eņģeļu statujas apdauzītās

tumši nepielūdzami elki

karstas sūrstošas acis sausas rīkles

ziniet kurlmēms ir dievs

ķeceri pašsadedzinās

+

zilas dienas bez saules

ledus spīguļi zvirbuļa spārnā

pieplakt rudam mūrim

aizmigt

piesūkties sarmas apvilktam akmenim

aizmigt

vibrēt izdalot siltu tvaiku

sasprēgājušām lūpām

audzēt lāstekas skropstās

nosapņot mūžību

Nav komentāru: