+ + +
jā man patīk 3 vai 7 zvaigznes ko
redzu pa logu un baisā sajūta kad
tumsā braucot caur mežu no ēnām
iznirst koki
atceries toziem mašīna apmeta kūleni iebrauca
grāvī mēs ilgi
stāvējām putenī gaidot
kādu ar trosi
kūlenis bija ledus deja
uz asfalta nekaisa
ne sāli ne pelnus ne smiltis
cik poētiska ir tumsa atstarotāji
dzērums un automašīnu starmeši
stopojot izmisums garšo
mazliet pēc prostitūcijas
varbūt tā ir kā ieslīdēšana pārāk
daudzu svešu cilvēku apziņā tā
vērošana līdzbraukšana dvēseļu
spiegošana tik tās dvēseles pašas
dodas rokā un atveras kā
mimozu ziedi un neviens
cits kā vien svešinieks nedrīkst
tās atvērt
+ + +
kad lakstīgalas izvelk mačetes un pārtop lijās
kad apskāviens spļāviens un zeķe uzberž asini nevis silda
atceries tumsu plakstiņu iekšpusē atceries
kam tā tik ļoti līdzinās
jāsaceļ somas plecos
tik vien kā balts ceļš
+ + +
eņģeļkrāsas pērlītes sarindojas uz viņa
putekļainās pieres izgaro izbalo sāļi svelmainas
viss top mērīts gados latos kilogramos un piebildēs
aplausi spļāvieni dunkas
kāds ruporā kliedz lai klusēju nē
bet kas ja es esmu cilvēks rupors [?]
acis spogulis galva prizma
pirksti mazuliet ložmetējs klabinot zobus
godīgs kā suns
+ + +
kautkas ko dara azbesta mākoņi pamalē
kautkas ko mašīnu izpūtēji nesaprot
māmiņ es laikam neprotu dzīvot
vijīgi zari debesis turot sīc
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru