drūpoši asfalta arhipelāgi

+

tu proti uzvilkt perfektu apli

bez cirkuļa

brāl

un mēs visi bandinieki

tavā šaha spēlē ar sevi

ar meitenēm spēlēties nevar

viņas ja paklūp, tad raud tā,

ka pagalms skan

bez skaņas tu vēro kā

ķēmīgā grimasē savelkas

drīz apnikušās rotaļu biedrenes seja

+

tev viss būs ļoti rūpējis

virsmas top causkatāmas

viss tur plešas glāsmaini

plosas zem slāņainiem

akmeņiem nesalasāmā

rokrakstā

rok tās rakstā

urdziņas pār tavu

tuksnešainumu

tu

zvērīgi slāpsti

mazi un sarkani asinsvadi sēc kā

neizlēmīgs tē vē

tur, aiz pelēki baltiem mežģīņu aizkariem

tirpoņa

un pat dūmi no tuvējās cigaretes nesilda

+

sagaršot, ka sāļš

piekraste ir izgūlusies cik tālu vien redzam šo robežu

un kāpās sadragātas dus

visas pēdējo gadsimtu impērijas

sen neražoto pudeļu lauskas

tiklīdz tu vēro šo kustību

rūķīši paslēpjas sūnās un ārā nenāk

viss būtiskais acīmredzamais

un gāzbetona blokos ieskrubināmais

saritinās vīngliemeža čaulā

pretvējā uz skatu torņa tu

neatceries

ko nozīmē

šis mitrās lūpas uz tavas muguras

un kas ir

šis zvērs ar jokainajiem kāju pirkstiem

+

Garāmbraucot tramvajā ielūkoties visos logos pa

spraudziņām zaļos un orandžos aizkaros

Telpās ar lampu abažūriem vientuļām

planētām visumā kas ir drūpošs betons

Tepat vien

tepat vien

Daudzkrāsainie rokraksti izraibina virsmas

„Visupirms mums ir jāiemācās elpot” es čukstu

Un izrakņātie sliežu ceļi ir manas gurdenās artērijas

stiegrainie pirksti

Klabinās stārķi ligzdās virs elektrolīnijām

Viss ir tieši tā

kā vārdi

kas dziesmā aizpilda laiku starp piedziedājumiem

Vadiņi tavās ausīs saaudzē tevi ar svešādu balsi

kas pārtop tavējā

Skatiens aizklimst tumsā

+

Mazliet

skumji un visādi

drūpoši asfalta arhipelāgi

pirmdienu dubļu plūstošās straumēs

Kad mani kopā tur tikai tavs

bezgala trauslais atslēgas kauls

solījumi nesalasāmā rokrakstā

Tu man esi porcelāna lelle

dzelteni bālu mežģīņu kleitas maliņu

tu man esi atmiņas par televīzijā redzētu

baleta izrādi bez skaņas

Nervozas līnijas tumsā iezīmē

tavu maigo un badīgo muti

Varbūt es pirkstu galiem

tevī izduršu caurumus

ja pieskaršos

Varbūt es atraušu gabalu

ja pieķeršos